Akvakultūra, kas saražo gandrīz pusi no zivīm, ko patērē pasaules pieaugošais iedzīvotāju skaits, ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm pasaulē, kas sniedz izšķirošu ieguldījumu globālajā pārtikas apgādē un ekonomikas izaugsmē.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības administrācijas dati liecina, ka globālā akvakultūras tirgus vērtība ir 204 miljardi ASV dolāru, un paredzams, ka līdz 2026. gada beigām tas sasniegs 262 miljardus ASV dolāru.
Neskaitot ekonomisko novērtējumu, lai akvakultūra būtu efektīva, tai jābūt pēc iespējas ilgtspējīgākai. Nav nejaušība, ka akvakultūra ir minēta visos 17 2030. gada programmas mērķos; turklāt ilgtspējības ziņā zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldība ir viens no svarīgākajiem zilās ekonomikas aspektiem.
Lai uzlabotu akvakultūru un padarītu to ilgtspējīgāku, dronu tehnoloģijas var būt ļoti noderīgas.
Izmantojot mākslīgo intelektu, ir iespējams uzraudzīt dažādus aspektus (ūdens kvalitāti, temperatūru, audzēto sugu vispārējo stāvokli utt.), kā arī veikt visaptverošas lauksaimniecības infrastruktūras pārbaudes un apkopi – pateicoties droniem.
Precīza akvakultūra, izmantojot dronus, LIDAR un spieto robotus
Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana akvakultūrā ir radījusi iespēju ieskatīties nozares nākotnē, pieaugot tendencei izmantot digitālās tehnoloģijas, lai palielinātu ražošanu un veicinātu labākus dzīves apstākļus audzētajām bioloģiskajām sugām. Tiek ziņots, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai uzraudzītu un analizētu datus no dažādiem avotiem, piemēram, ūdens kvalitāti, zivju veselību un vides apstākļiem. Turklāt tas tiek izmantots arī spietošanas robotikas risinājumu izstrādei: tas ietver autonomu robotu izmantošanu, kas strādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Akvakultūrā šos robotus var izmantot, lai uzraudzītu un kontrolētu ūdens kvalitāti, atklātu slimības un optimizētu ražošanu. To var izmantot arī ražas novākšanas procesa automatizēšanai, samazinot darbaspēka izmaksas un palielinot efektivitāti.
Dronu izmantošana:Aprīkoti ar kamerām un sensoriem, tie var uzraudzīt akvakultūras saimniecības no augšas un izmērīt ūdens kvalitātes parametrus, piemēram, temperatūru, pH līmeni, izšķīdušo skābekli un duļķainību.
Papildus uzraudzībai tos var aprīkot ar atbilstošu aprīkojumu, lai izdalītos barība precīzos intervālos, tādējādi optimizējot barošanu.
Ar kamerām aprīkoti droni un datorredzes tehnoloģija var palīdzēt uzraudzīt vidi, laika apstākļus, kontrolēt augu vai citu "eksotisku" sugu pavairošanu, kā arī identificēt potenciālos piesārņojuma avotus un novērtēt akvakultūras darbību ietekmi uz vietējām ekosistēmām.
Akvakultūrai ir ļoti svarīgi savlaicīgi diagnosticēt slimību uzliesmojumus. Droni, kas aprīkoti ar termoattēlu kamerām, var atpazīt ūdens temperatūras izmaiņas, ko var izmantot kā patoloģisku stāvokļu indikatoru. Visbeidzot, tos var izmantot, lai atbaidītu putnus un citus kaitēkļus, kas varētu radīt potenciālus draudus akvakultūrai. Mūsdienās LIDAR tehnoloģiju var izmantot arī kā alternatīvu aeroskenēšanai. Ar šo tehnoloģiju aprīkoti droni, kas izmanto lāzerus attālumu mērīšanai un detalizētu gruntsūdeņu 3D karšu izveidei, var sniegt papildu atbalstu akvakultūras nākotnei. Tie patiešām var nodrošināt neinvazīvu un rentablu risinājumu precīzu, reāllaika datu vākšanai par zivju populācijām.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 13. decembris